Nevienam nav jāsamierinās ar naidīgiem komentāriem internetā - līdzšinējā tiesu prakse

Sociālais naids internetā

Globalizācijas laikmetā, kad tiesības uz brīvu cilvēku pārvietošanos kļūst pašsaprotamas, nereti nākas novērot, ka atsevišķas sabiedrības locekļu grupas ļoti negatīvi attiecas pret sev svešu kultūru vai sociālajām normām. Šādu apstākļu ietekmē veidojas marginalizētas kopienas, kuras, aizbildinoties ar tiesībām uz vārda brīvību, necienīgi un aizskaroši izsakās par citām sociālām sabiedrības grupām, kā piemēram, cilvēkiem ar atšķirīgu rasi, nacionalitāti, izskatu, seksuālo orientāciju utml. Naida runa vājina un iznīcina kopienas, sējot bailes, naidu un neuzticību.

Atstājot naida runu bez uzraudzības un kontroles, tā var novest arī pie vardarbības gadījumiem.

Ziņojot par naidīgiem komentāriem internetā sociālo tīklu, ziņu portālu administrācijai, kā arī informējot tiesībsargājošās institūcijas par noziegumiem, kas saistīti ar naida vai nesaticības izraisīšanu, ir iespējams mazināt interneta vidē esošu naida runas saturošo informāciju - publiski ieraksti sociālajos medijos, kā arī publiski komentāri interneta vidē, kas ir pieejami neierobežotam personu lokam, tādējādi mazinot ar naida runas jautājumiem saistītos riskus.

Latvijas Republikā naida runas aizliegums ir regulēts Krimināllikuma 78. un 150.pantā. Krimināllikuma 78.pants pieder pie Krimināllikuma 9.nodaļas jautājumos par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem un genocīdu, kas paredz krimināllatbildību par nacionāla, etniskā, rasu un reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Turpretim Krimināllikuma 14.nodaļā, jautājumos par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām, ir noteikta kriminālatbildība par Krimināllikuma 150.panta noziedzīgiem nodarījumiem, proti, par sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Lai arī Krimināllikuma 150.pants neparedz pazīmi - personas seksuālā orientācija - praksē, atbilstoši Satversmē noteiktajiem diskriminācijas aizlieguma kritērijiem, norma ir piemērojama arī gadījumos, kad sociālā naida un nesaticības izraisīšana ir vērsta pret personu grupu, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju.

Līdzšinējā tiesu prakse

Krimināllikuma 150.pants paredz kriminālatbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Kā jau iepriekš skaidrots, darbība, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas seksuālās orientācijas ir sodāma. Diemžēl līdzšinējā prakse pēc Mozaīkas novērojumiem nav plaša. Interneta vidē novēroto gadījumu skaits krietni pārsniedz to gadījumu skaitu, kurā tiesībsargājošās iestādes uzsākt izmeklēšanu, vēl mazāk - lietu skaits, kurās tiesa ir pieņēmusi spriedumu personas apsūdzībā par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas seksuālās orientācijas.

No publiski pieejamajiem anonimizētajiem tiesas spriedumiem, Mozaīka ir konstatējusi, ka spēkā stājušies trīs spriedumi, kuros tiesa atzina naidīgā komentāra rakstītāju par vainīgu sociālā naida un nesaticības izraisīšanā. Pirrmais šāds tiesas spriedums ir bijis 2018.gada 10.janvārī lietā Nr. K36-0023-18. Šajā lietā persona sociālajā tīklā www.facebook.com iesaistījās diskusijā ar sociālā tīkla lietotājiem un ievietoja aicinājumu ar tekstu:

"Mans uzskats ir tāds- Piderasiem un lesbietēm nav vietas normālā sabiedrībā. Un tiesību viņiem nav nekādu. Lai priecājas ka neesam islāma valsts - sen būtu akmeņiem nomētāti. Iedomājušies ka ir nez kādas minoritātes un var visu. Drīz jau pieprasīs lai šos iekļauj pie īpaši aizsargājamām sugām. Pie sienas un miers - nav ko auklēties. Un visus šitos morālos kropļus un viņu aizstāvjus nozākāt kur vien var lai nečakarē normāliem dzīvi!!!"

Iztiesājot lietu, tiesa nosprieda personu atzīt par vainīgu Krimināllikuma 150.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, bet vienlaikus saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta pirmo daļu un 59.panta trešo daļu, tiesa nolēmu personu atbrīvot no soda. Jāņem gan vērā, ka personas atbrīvošana no soda saglabā notiesātas personas statusu un ar to saistītos ierobežojumus nākotnē.

Kā rīkoties pamanot naidīgus komentārus?

Ziņojot par iespējamiem noziegumiem interneta vidē un sniedzot šādu informāciju tiesībsargājošajām iestādēm ir iespēja mazināt šādu naida runas saturošu informāciju interneta vidē, tādējādi mazinot citu personu cieņas aizskarošu saturu un mazināt sabiedrības šķelšanu starp dažādām sabiedrības grupām. Vienlaikus šāda tava rīcība rada iespēju pārliecināties par valstī radītā aizsardzības mehānisma, proti, normatīvā regulējuma, kura mērķis ir ierobežot un mazināt naida runas satura izplatību internetā efektivitāti un tiesībsargājošo iestāžu rīcību, izmeklējot saņemtos iesniegumus par konstatētajiem naida runas gadījumiem.

Vērtējot tiesībsargājošo iestāžu rīcību, izmeklējot iesniegumus par naida runas saturošiem ierakstiem, ir iespējams identificēt problēmjautājumus attiecībā uz konkrēto krimināllikuma normu izpratni un to piemērošanu, tādējādi saskatot potenciālus uzlabojumus iestāžu izmeklēšanas darbā vai pašu tiesību normu uzlabošanai likumdošanas procesā.

Šajā sadaļā Mozaīka sniedz praktiskus soļus, kādā veidā informēt tiesībsargājošās iestādes un kādu informāciju sagatavot, kā arī ko rakstīt savā iesniegumā, lai interneta vidē mazinātu naidu saturošus komentārus pret dažādām sociālām grupām.